top
logo
LatvianRussian (CIS)

Iesakām

constructionworkers Zini darba tiesības! Esi drošs!


Statūti
LCA Statūti PDF Drukāt E-pasts

LATVIJAS CELTNIEKU ARODBIEDRĪBAS
S T A T Ū T I

 
Apstiprināti:
Latvijas Celtniecības un būvmateriālu rūpniecības darbinieku arodbiedrības
1. kongresā 1990. gada 23. maijā.
IZMAIŅAS UN GROZĪJUMI APSTIPRINĀTI:
1) Arodbiedrības 2. kongresā 1993. gada 29. oktobrī.
Arodbiedrība pārdēvēta par Latvijas Celtnieku arodbiedrību  (LCA).
2) LCA 3. kongresā 1998. gada 21. novembrī.
3) LCA 4. kongresā 2003.gada 06. decembrī
4) LCA 5. kongresā 2008.gada 17. maijā
 5) LCA 6.kongresā 2013.gada 18.maijā.


Latvijas Celtnieku arodbiedrība (turpmāk - LCA) ir brīvprātīga, neatkarīga, demokrātiska, sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru (darba ņēmēju) darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu ,,Par arodbiedrībām”, citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Celtnieku arodbiedrības Statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās

LCA apvieno darba ņēmējus būvniecības jomā, būvmateriālu ražošanā un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī citus, kuri brīvprātīgi tā izvēlējušies.

LCA uz pušu vienlīdzības pamatiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem un to apvienībām, politiskām un sabiedriskām organizācijām un citiem, kuru mērķi un darbība nav pretrunā darba ņēmēju sociāli ekonomiskām interesēm un atbalsta demokrātiski tiesiskas valsts attīstību.

LCA ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk - LBAS), Celtniecības un kokapstrādes darbinieku Eiropas federācijas (EFBWW) un Celtniecības un kokapstrādes darbinieku internacionāles (BWI) dalīborganizācija.  

I.     NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI  

1.    Arodbiedrības nosaukums- LATVIJAS CELTNIEKU ARODBIEDRĪBA.
Saīsināts nosaukums - LCA. Nosaukuma tulkojums angļu valodā – LATVIAN BUILDERS TRADE UNION.
2.    LCA darbības teritorija - Latvijas Republika.
3.    LCA ir sava atribūtika un simbolika.

II.    NODAĻA
LCA TIESISKAIS   STĀVOKLIS  

1.    LCA ir juridiskas personas statuss.
2.    LCA ir savs zīmogs un bankas konts.   


III.    NODAĻA
LCA MĒRĶI un UZDEVUMI

1.    LCA  galvenais mērķis ir savu biedru  aizstāvība un pārstāvība atbilstoši Starptautisko tiesību normām, Latvijas Republikas Satversmei, likumam ,,Par arodbiedrībām” un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šiem Statūtiem, tos konsolidējot kopīgai rīcībai, lai   aizstāvētu viņu profesionālās, sociāli ekonomiskās tiesības un intereses.
2.    LCA  UZDEVUMI:
2.1.    Aizstāvēt LCA biedru intereses darba tirgū attiecībās ar darba devēju, pārstāvēt un paust savu biedru tiesības un intereses valsts un pašvaldību institūcijās, prokuratūrā, tiesā un citās organizācijās.
2.2.    Piedalīties likumu projektu izstādē, apspriešanā, veidot attiecībā uz tiem sabiedrisko domu.
2.3.    LCA biedru interesēs uz partnerības un paritātes principiem veikt sarunas, konsultācijas, slēgt darba koplīgumus, ģenerālvienošanās, vienošanās un līgumus ar darba devējiem un viņu    apvienībām.
2.4.    Noslēdzot darba koplīgumus, ģenerālvienošanās, vienošanās un līgumus, panākt LCA biedriem izdevīgus darba tiesisko attiecību, darba samaksas un darba noteikumu nodrošināšanu.
2.5.    Izglītot savus biedrus ekonomiskos, juridiskos, tiesiskajos un arodbiedrības jautājumos. Veicināt biedru ētisko, garīgo un kultūras izaugsmi.
2.6.    Veidot atklātu un brīvu informācijas apmaiņu, izmantojot savus un masu informācijas līdzekļus.
2.7.    Piedalīties veselības un darba aizsardzības uzdevumu īstenošanā.
2.8.    Nepieļaut vai pieprasīt pārtraukt rīcību, kas ierobežo arodbiedrības likumīgās tiesības.
2.9.    Pieprasīt darba devēju pārtraukt ražošanas procesu, ja tas var nodarīt vai ir nodarījis kaitējumu cilvēkiem, vai apkārtējai videi.
2.10.    Organizēt LCA akcijas un streikus, kā galējo līdzekli biedru sociāli ekonomisko tiesību un interešu aizstāvībai.
2.11.    Izzināt un analizēt sabiedrisko domu un  LCA  biedru priekšlikumus LCA darba jautājumos.
2.12.    Veidot LCA biedru sociālās palīdzības un aizstāvības
fondus.
2.13.    Ievērot, veicināt un attīstīt arodbiedrību solidaritāti.


IV.     NODAĻA
LCA BIEDRI, VIŅU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

1.    Par LCA biedru var būt ikviens darba ņēmējs, kurš strādā jebkurā būvniecības jomā, būvmateriālu ražošanā, būvprojektēšanā, un būvniecības profesionālās izglītības iestādes audzēknis, kā arī visi citi, kuri brīvprātīgi tā izvēlējušies, neatkarīgi no dzimuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, kas atzīst LCA Statūtus un vēlas piedalīties  LCA   darbībā. Visiem LCA biedriem ir vienlīdzīgas tiesības.
2.    Iestāšanās LCA ir brīvprātīga.
Iestājoties LCA, jāaizpilda noteikta parauga iesniegums. Lēmumu pieņem arodorganizācijas vēlēta institūcija vai arodorganizācijas vadītājs ar rezolūciju. Iesniegumā persona norāda, ka ir iepazinusies ar šiem statūtiem un tos atzīst. Ja iestādē vai uzņēmumā nav arodorganizācijas, persona raksta iesniegumu augstākstāvošajai institūcijai, un jautājumu par LCA biedru uzņemšanu lemj LCA priekšsēdētājs. Iestājoties pretendentam ir jānomaksā iestāšanās maksa 1(viens)% no valsts noteiktās minimālās mēneša algas. Iestāšanās maksu atpakaļ neizmaksā.
3.    Piederība LCA sākas ar arodorganizācijas vēlētas institūcijas vai arodorganizācijas vadītāja, vai LCA priekšsēdētāja lēmumu. Pēc uzņemšanas LCA tās biedrs saņem biedra karti, kuras formātu un saturu apstiprinājusi Valde.  LCA biedra stāžu skaita no iesnieguma reģistrācijas dienas.
4.    LCA biedru uzņemšanas un uzskaites kārtību nosaka šie Statūti, LCA Valdes lēmumi, un to īsteno arodorganizācija un LCA Valde.
5.    LCA veic savu biedru uzskaiti  pamatojoties uz  saņemtajiem noteikta parauga iesniegumiem   Biedru sarakstā jānorāda katras personas vārds, uzvārds, personas kods, amats un kontaktinformācija (tālrunis, dzīvesvieta, e-pasts).
6.    LCA biedri, kuri ir pārtraukuši darba attiecības sakarā ar veselības stāvokli, bezdarbu,   kā arī sievietes, kuras uz laiku ir pārtraukušas darba attiecības sakarā ar bērna audzināšanu, saglabā tiesības būt par LCA biedru.
7.    LCA biedriem, kuri stājas LCA uzskaitē no citām arodbiedrībām, jāatzīst LCA statūti, un viņi tiek uzņemti uzskaitē pēc vispārējiem noteikumiem.
8.    Piederība LCA tiek izbeigta:
8.1.    izstājoties no LCA;
8.2.    izslēdzot no LCA.
9.    Ja biedrs zaudē piederību LCA, viņš zaudē visas LCA biedra tiesības, kā arī tiesības uz iemaksāto biedru naudu.
10.    Izslēgt biedru no LCA var šādos gadījumos:
10.1.    ja LCA biedra rīcība ir pretrunā ar LCA Statūtiem, ja viņš atsakās pildīt LCA lēmumus;
10.2.    ja LCA biedrs bez attaisnojoša iemesla nemaksā biedra naudu vairāk kā trīs mēnešus.
11.    Lēmumu par izslēgšanu pieņem LCA vēlēta institūcija vai arodorganizācijas kopsapulces (konferences) vēlēta institūcija. Izslēgtajam biedram ir tiesības apstrīdēt lēmumu viena mēneša laikā LCA Valdē no lēmuma pieņemšanas brīža.
12.    LCA biedra tiesības:
12.1.    saņemt LCA atbalstu un aizstāvību, juridisku palīdzību risinot darba tiesisko attiecību jautājumus ar darba devēju;
12.2.    saņemt LCA aizstāvību un atbalstu, juridisko palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un sociālajos  jautājumos, to izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās un tiesā;
12.3.    kā delegātam  piedalīties LCA institūciju vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras LCA institūciju darbam, tikt ievēlētam tajās;
12.4.    piedalīties darba koplīgumu sagatavošanā, apstiprināšanā un izpildes kontrolēšanā;
12.5.    saņemt  informāciju par  LCA darbību, piedalīties LCA apmācībās, semināros, kursos un citos LCA pasākumos;
12.6.    piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu darbību;
12.7.    brīvi paust un aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā;
12.8.    brīvprātīgi izstāties no LCA, iesniedzot rakstisku iesniegumu.     
13.    LCA  biedra pienākumi:
13.1.    pildīt šos Statūtus, Kongresa,  Valdes, arodkomitejas un arodorganizācijas lēmumus;
13.2.    regulāri maksāt biedru naudu šajos Statūtos noteiktajā kārtībā un apmēros;
13.3.    piedalīties arodorganizācijas darbā, LCA institūciju pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus, veicināt LCA biedru vienotību;
13.4.    pildīt pienākumus, kas norādīti darba koplīgumā, citos ar LCA saskaņotos dokumentos.
14.    LCA biedru nauda:
14.1.    Biedru nauda ir pamats LCA darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, sniegtu pabalstus no kopējiem fondiem, veiktu citu darbību biedru interesēs.
14.2.    Katra LCA biedra pienākums ir maksāt šajos Statūtos noteikto biedru naudu.
14.3.    Biedru nauda tiek uzkrāta LCA bankas kontā un tiek izlietota šajos Statūtos noteiktajā kārtībā     konkrētu mērķu realizēšanai. Naudas summas, kuras nav nepieciešamas ikdienas darbības nodrošināšanai, var noguldīt kredītiestādēs uz izdevīgiem noteikumiem.
14.4.    Biedru nauda tiek maksāta katru mēnesi līdz 20. datumam no LCA biedra iepriekšējā mēneša darba samaksas. Biedru naudas apmērs ir 1% (viens procents) no mēneša darba samaksas. LCA biedriem - bezdarbniekiem, mātēm, kas atrodas atvaļinājumā bērna kopšanai, nestrādājošiem pensionāriem   un nestrādājošiem invalīdiem biedru naudas apmērs ir 0,5 % apjomā mēnesī no pensijas vai pabalsta.
14.5.    No LCA biedriem- nestrādājošiem Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem biedra nauda netiek iekasēta līdz izglītības iestādes absolvēšanai.
14.6.    Biedru naudu nemaksā no LCA pabalsta un slimības pabalsta summas.
14.7.    Biedru naudas iekasēšanas   un pārskaitīšanas kārtību LCA bankas kontā nodrošina arodorganizācijas  un Valde. Arodorganizācija visu iekasēto biedra naudu ik mēnesi pārskaita LCA kontā. Savu uzdevumu veikšanai arodorganizācijas tiešā rīcībā ir 50 procenti no iekasētās biedru  naudas kopsummas, bet 50 procenti paliek Valdes rīcībā  LCA saistību un Statūtos noteikto kopējo uzdevumu veikšanai;
14.8.    Visa LCA biedru nauda ir LCA  biedru kopējs īpašums un veido daļu no LCA finansiālajiem līdzekļiem.   

V.     NODAĻA
LCA ORGANIZATORISKĀ UZBŪVE

1.     LCA  pamatu veido LCA biedri, kuri apvienojas arodorganizācijās. Arodorganizācija   ir LCA struktūrvienība  . Arodorganizācijas mērķi un uzdevumi izriet no LCA mērķiem un uzdevumiem.
Arodorganizācija savu darbu veic ar šādu institūciju starpniecību:
1.1.    arodorganizācijas biedru kopsapulce (konference)
1.2.    arodorganizācijas arodkomiteja;
1.3.    arodorganizācijas vai arodorganizācijas arodkomitejas priekšsēdētājs;
2.     LCA savu darbu veic ar šādu institūciju starpniecību:
2.1.    LCA Kongress
2.2.    LCA Valde;
2.3.    LCA priekšsēdētājs; LCA priekšsēdētāja vietnieks;    
2.4.    LCA revīzijas komisija;
3.    LCA institūcijas ir augstākstāvošas attiecībā pret LCA struktūrvienībām.

VI.      NODAĻA
LCA ARODORGANIZĀCIJA

1.    Arodorganizāciju reģistrē ar LCA Valdes lēmumu, LCA arodorganizāciju reģistrā, pamatojoties uz LCA priekšsēdētājam iesniegtu arodkomitejas lēmumu par arodorganizācijas reģistrēšanu.
Ja arodorganizācijā apvienojušies līdz pieciem LCA biedriem, tad arodorganizāciju reģistrē pamatojoties LCA priekšsēdētājam iesniegtu arodorganizācijas sapulces lēmumu par arodorganizācijas reģistrēšanu. Reģistrētajai arodorganizācijai LCA priekšsēdētājs izsniedz Reģistrācijas apliecību.
2.    Arodorganizāciju darba kolektīvā var izveidot, ja apvienojas vismaz trīs LCA biedri.
3.    Arodorganizācijas augstākā institūcija ir biedru kopsapulce (konference).
4.    LCA arodorganizācijas biedru pārstāvju konference tiek sasaukta, ja kopsapulci nav iespējams sasaukt nodarbināto lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ.
5.    Kopsapulci (konferenci) sasauc arodkomitejas vai arodorganizācijas priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja to pieprasa ne mazāk par 1/10 arodorganizācijas biedru. Pārvēlēšanas kopsapulces (konferences) notiek ne retāk kā reizi piecos gados.
6.    Kopsapulces (konferences) laiku, vietu un darba kārtību arodkomiteja paziņo LCA biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kopsapulces (konferences) norises.
7.    Konferences delegātus ievēl arodbiedrības biedri saskaņā ar arodkomitejas noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.
8.    Kopsapulce (konference) ir pilntiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk kā puse biedru – delegātu. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tie ir saistoši visiem arodorganizācijas biedriem. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk par 1/3 no kopsapulces dalībniekiem (delegātiem).
9.    Kopsapulce (konference):
9.1.    nosaka arodkomitejas skaitlisko sastāvu un ievēl arodkomiteju, ja dalīborganizācijā ir vairāk par 5(pieciem)  biedriem;
9.2.    pilnvaro   arodkomitejas  priekšsēdētāju veikt atsevišķus uzdevumus;
9.3.    ievēl uz 5 gadiem  arodorganizācijas vai arodorganizācijas arodkomitejas priekšsēdētāju, tā vietnieku;
9.4.    izvērtē arodorganizācijas arodkomitejas vai arodorganizācijas priekšsēdētāja darbu;
9.5.    apstiprina darba koplīgumu vai vienošanos un vērtē tās izpildi;
9.6.    lemj par arodorganizācijas līdzekļu izlietošanas kārtību;
9.7.    ir tiesīga lemt par jebkuru jautājumu, kas ir arodkomitejas vai arodorganizācijas priekšsēdētāja kompetencē.
10.    Arodorganizācijas darbu pastāvīgi vada un darbību koordinē kopsapulcē  izveidota arodkomiteja un ievēlētās amatpersonas.
11.    Arodkomiteja vai arodorganizācijas priekšsēdētājs:
11.1.    bez īpaša pilnvarojuma pārstāv arodorganizācijas biedrus;
11.2.    vada un koordinē arodorganizācijas darbu saskaņā ar LCA Statūtiem;
11.3.    organizē biedru naudas iekasēšanu un sastāda biedru sarakstu;
11.4.    uzņēmumā izskata un sniedz atbildi darba devēja prasījumam sakarā ar darba uzteikšanu arodbiedrības biedram, izņemot arodorganizācijas priekšsēdētāju;
11.5.    nepieciešamības gadījumā uz rakstiska iesnieguma pamata pieņem lēmumus par materiālās palīdzības sniegšanu arodorganizācijas  biedriem;
11.6.    vienu reizi gadā, līdz 10.februārim, iesniedz LCA informāciju par arodbiedrības biedru skaitu, par izmaiņām attiecībā uz personālijām, par amatu izmaiņām darba vietās.
12.    Lēmums par arodorganizācijas likvidēšanu nevar tikt pieņemts, ja pret to balso 2/3  arodbiedrības biedru. Ja tiek likvidēta vai kādā citādā veidā pārtraukta arodorganizācijas darbība, tās līdzekļi un manta pāriet LCA īpašumā.
13.    Arodorganizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par 3 arodbiedrības biedriem. Likvidācijas faktu konstatē LCA Valde, izslēdzot to no LCA arodorganizāciju reģistra.

VII.     NODAĻA
LCA KONGRESS

1.    LCA augstākā lēmējinstitūcija un pārvaldes institūcija ir Kongress, kuru sasauc ne retāk kā reizi piecos gados, un tas ir tiesīgs lemt, ja tajā  piedalās vairāk nekā puse delegātu.
2.    Par Kongresa  sasaukšanas  laiku, vietu, pārstāvniecības normu un darba kārtību Valde ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms kongresa norises sākuma paziņo arodbiedrības biedriem. Paziņojums par Kongresa norises laiku un vietu tiek izsūtīts elektroniski uz arodorganizāciju norādīto e-pasta adresi. Arodorganizācijas deleģē savus pārstāvjus uz LCA Kongresu  proporcionāli biedru skaitam un saskaņā ar Valdes noteikto kārtību. Par kongresa  delegātu var tikt izvirzīts jebkurš arodbiedrības biedrs. Delegātu pilnvaras izsniedz arodorganizācija vai tās institūcija.
3.    Kongresā   ar balsstiesībām piedalās visi izvirzītie delegāti.
4.    LCA  Kongress ir tiesīgs izlemt visus jautājumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse izvirzīto delegātu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 klātesošo delegātu. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem un arodorganizācijām. Lēmumus paraksta LCA priekšsēdētājs.
5.    LCA Kongresu atklāj un vada LCA priekšsēdētājs, viņa prombūtnē – vietnieks, līdz ievēl Kongresa darba institūcijas.
6.    LCA Kongresa   kompetencē ir visi LCA darbības jautājumi, un tam ir šādi galvenie uzdevumi:
6.1.    pieņemt lēmumu par arodbiedrības dibināšanu, pārveidošanu, apvienošanos ar citu Latvijas arodbiedrību, vai likvidēšanu;
6.2.    apstiprināt Statūtus un rīcības programmu, izdarīt tajos grozījumus;
6.3.    izskatīt un apstiprināt Kongresā ievēlēto institūciju pārskatus;
6.4.    ievēlēt vai atbrīvot LCA priekšsēdētāju, viņa vietnieku, revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, noteikt Valdes skaitlisko un personālsastāvu, ievēlēt vai atbrīvot Valdes locekļus;
6.5.    apspriest un izlemt citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.
7.    Priekšlikumus Kongresam  iesniedz:
7.1.    Arodorganizācijas – ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms Kongresa ;
7.2.    LCA Valde – ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms Kongresa.
8.    LCA Valdes izveidotās darba grupas priekšlikumus apkopo un iestrādā kongresa dokumentu projektos.
9.    LCA Ārkārtas kongresu sasauc pēc Valdes iniciatīvas vai arī, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/10 daļa arodorganizāciju biedru. Par laiku, vietu un darba kārtību Valde ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ārkārtas kongresa norises sākuma paziņo LCA biedriem. Kongresā piedalās šajos Statūtos noteiktajā kārtībā ievēlētie delegāti. Ārkārtas kongresam   ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējam Kongresam.    Paziņojumi par ārkārtas Kongresa norises laiku un vietu tiek izsūtīti elektroniski uz arodorganizāciju norādīto e-pasta adresi.
10.    Ja Kongresā piedalās mazāk nekā 1/2 no arodorganizāciju izvirzīto delegātu (biedru pārstāvju) skaita, tad Kongress nav lemt tiesīgs. Šādā gadījumā Valde ne vēlāk kā pēc piecām nedēļām no jauna sasauc Kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktais Kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja Kongresā piedalās vismaz divi delegāti.

VIII.    NODAĻA
IZPILDINSTITŪCIJAS

1.    LCA valde (tālāk tekstā – Valde) ir augstākā  LCA izpildinstitūcija kongresu starplaikos, kas vada un koordinē LCA darbu atbilstoši Statūtiem, lemj visus jautājumus, izņemot tos, kas ir nodoti Kongresa kompetencē.
2.    Valdi ievēl Kongress uz pieciem gadiem. Valde sastāv no 7 valdes locekļiem. Katra arodorganizācija ir tiesīga deleģēt vienu pārstāvi darbam LCA valdē. Pārstāvju deleģēšanas kārtību nosaka pašas arodorganizācijas. Mainoties LCA dalīborganizāciju skaitām, Kongress ir tiesīgs lemt par valdes locekļu skaita palielināšanu vai samazināšanu.
3.    LCA priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Valdes priekšsēdētājs. LCA priekšsēdētāja vietnieks vienlaicīgi ir arī Valdes priekšsēdētāja vietnieks. LCA valdes priekšsēdētājs un LCA valdes priekšsēdētāja vietnieks  ir tiesīgs pārstāvēt LCA atsevišķi, bet pārējie pieci valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt LCA tikai kopīgi.  
4.    LCA Valdes kompetencē ir:
4.1.    organizēt  LCA programmas un Kongresa lēmumu izpildi;
4.2.    izstrādāt LCA taktiku, stratēģiju un izlemt svarīgākos LCA jautājumus, izņemot Kongresa kompetencē esošos;
4.3.    sasaukt LCA kongresu un noteikt delegātu pārstāvniecības kārtību;
4.4.    nodrošināt un kontrolēt budžeta izpildi un līdzekļu izmantošanu, izskatīt un apstiprināt gada pārskatu un budžeta izpildi;
4.5.    apstiprināt priekšsēdētāja un vietnieku darba samaksas apmēru;
4.6.    lemt par iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās, ievēlēt delegātus un         pārstāvjus šajās organizācijās;
4.7.    pārstāvēt LCA valsts un pašvaldību iestādēs un citās organizācijās.  
4.8.    likumā noteiktajā kārtībā izteikt attieksmi par normatīvajiem dokumentiem, kas saistīti ar     LCA biedru sociāli ekonomiskajām tiesībām un interesēm;
4.9.    izstrādāt un apstiprināt nolikumus un instrukcijas šo Statūtu izpildes un LCA pārvaldes         jautājumos;
4.10.    pārstāvēt LCA attiecībās ar darba devējiem un darba devēju apvienībām;
4.11.    izskatīt un sniegt atbildi darba devēja prasījumam sakarā ar darba līguma uzteikšanu arodorganizācijas (arodkomitejas) priekšsēdētājam;
4.12.    uzņēmumos, kuros nav arodorganizācijas, izskatīt un sniegt atbildi darba devēja prasījumam sakarā ar darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrība biedram;
4.13.    koordinēt LCA struktūrvienību darbu;
4.14.    apstiprināt LCA biroja funkcijas un struktūru;
4.15.    apstiprināt LCA atribūtiku un simboliku;
4.16.    veikt sarunas ar darba devējiem un to apvienībām, pieņemt lēmumus par nozares Ģenerālvienošanās vai vienošanās noslēgšanu;
4.17.    nodrošināt praktisku un metodisku palīdzību darba koplīgumu izstrādāšanā;
4.18.    organizēt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un arodorganizācijām;
4.19.    organizēt apmācības arodorganizāciju un arodkomiteju priekšsēdētājiem, vietniekiem un         citiem LCA biedriem;
4.20.    izskaidrot šo Statūtu piemērošanas kārtību un kontrolēt to izpildi;
4.21.    reģistrēt LCA struktūrvienības – arodorganizācijas;
4.22.    LCA darba jautājumu apspriešanai un risināšanai sasaukt LCA konferenci. Četras nedēļas     pirms pasākuma elektroniski informēt arodorganizācijas un biedrus par konferences sasaukšanas vietu, laiku, pārstāvniecības normām un darba kārtību. Konferences lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.
4.23.    pilsētās un reģionos, LCA darbības koordinēšanai, izveidot LCA reģionālos  centrus,     atbilstoši iepriekš valdē apstiprinātam nolikumam;
4.24.    lemt par brīvprātīgo darbu;
4.25.    izveidot komisijas un darba grupas;
4.26.    iniciēt LCA Jauniešu padomes darbu, apstiprināt Jauniešu padomes darbības nolikumu;
4.27.    izstrādāt Revīzijas komisijas darbības nolikumu;
4.28.    izveidot LCA fondus materiālās palīdzības sniegšanai.  Nepieciešamības gadījumā, pēc          rakstiska iesnieguma saņemšanas no LCA biedra, lemt par materiālās palīdzības  sniegšanu;
4.29.    organizēt LCA grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
5.    Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā 1/2 Valdes locekļu. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu. Lēmumus paraksta LCA priekšsēdētājs.
6.    Valdes sēdes sasauc LCA priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē – vietnieks, pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Paziņojums par valdes sēdes norises laiku un vietu tiek izsūtīts valdes locekļiem elektroniski uz viņu norādīto e-pasta adresi.
7.    Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc 1/3 valdes locekļu pieprasījuma.
8.    Valde lēmumus pieņem atklāti balsojot ar klātesošo balsu vairākumu. Balsu skaitam daloties, izšķirošā balss ir valdes priekšsēdētājam, viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietniekam.
9.    Valdes loceklis pilda savus pienākumus par atlīdzību, ja šādu lēmumu pieņem LCA valde. Atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka LCA valde.
10.    Valdes sēdes tiek protokolētās.
11.    LCA priekšsēdētāju un LCA priekšsēdētāja vietnieku ievēl Kongress uz 5 gadiem. Balsošanas veidu nosaka Kongress.
12.    LCA priekšsēdētājs un vietnieks ir atbildīgi par arodbiedrības darbu Kongresa un Valdes starplaikā.
13.    Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda vietnieks.
14.    LCA priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā – viņa vietnieks, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv LCA intereses visās valsts un pašvaldību institūcijās, attiecībās ar darba devējiem un to apvienībām, sarunās ar politiskām un sabiedriskām organizācijām un citām organizācijām valstī un ārpus tās, kā arī veic saraksti un paraksta dokumentus.
15.    LCA priekšsēdētājs un LCA priekšsēdētāja vietnieks  ir finanšu un kredītu rīkotājs.     
16.    LCA priekšsēdētājs izveido algoto darbinieku amatu sarakstu, slēdz un izbeidz darba līgumus, veic citus darba likumdošanā noteiktos pienākumus.

IX.    NODAĻA
LCA KONTROLINSTITŪCIJA

1.    LCA Revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl Kongresā. Revīzijas komisija tiek ievēlēta uz pieciem gadiem un tās skaitlisko sastāvu nosaka Kongress. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēl Kongress.
2.    LCA Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par Revīzijas komisiju, ko apstiprina Valde.
3.    LCA Revīzijas komisija savā darbībā ir neatkarīga un atskaitās tikai Kongresam.
4.    LCA Revīzijas komisija ik gadu  sniedz pārskatu Valdei par LCA darbību.     
5.    Revīzijas komisija lēmumus pieņem atklāti balsojot, ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm daloties, izšķirošā ir revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss. Revīzijas komisija ir balsstiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse revīzijas komisijas locekļu.
6.    Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
7.    Revīzijas komisijas izdevumus sedz no LCA līdzekļiem.

X.    NODAĻA
LCA  ĪPAŠUMS, FINANSES, SAIMNIECISKĀ DARBĪBA.

1.    LCA ir sava manta un naudas līdzekļi.
2.    LCA ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
3.    LCA īpašumu veido:
-    ikmēneša biedru nauda;
-    ienākumi no finansiālās un saimnieciskās darbības;
-    ziedojumi un dāvinājumi;
-    iegūtais kustamais un nekustamais īpašums, ienākumu no šī īpašuma izmantošanas;
-    citi ienākumi.
4.    LCA finansiālos līdzekļus veido kopējos fondos, kredītiestāžu kontos un arodorganizāciju rīcībā esošie naudas līdzekļi.
5.    LCA  likumā noteiktā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, kā arī sastāda pārskatu par gada finansiālo darbību. Bilanci un gada pārskatu apstiprina Revīzijas komisija   un Valde.    
6.    LCA var nodarboties ar saimniecisko darbību, glabāt naudas līdzekļus kredītiestādēs un saņemt peļņas procentus, tām var piederēt kustamais un nekustamais īpašums.
7.    Finansiālās darbības pamatprincipus un biedru naudas sadalījumu nosaka Kongress, bet to starplaikā – Valde, un tie ir saistoši visām arodorganizācijām.
8.    LCA biedru nauda tiek izlietota Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizēšanai, tanī skaitā:  LCA darbības organizēšanai, aizstāvot savu biedru tiesības un intereses, LCA pasākumu organizēšanai; kvalitatīvu darba koplīgumu projektu izstrādāšanai; LCA biedru apmācībai un konsultēšanai; kopējai pasākumu ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) finansēšanai; starptautiskai darbībai; materiālai palīdzībai LCA biedriem; darbinieku, ekspertu, speciālistu , priekšsēdētāja un vietnieka algošanai; informācijas nodrošināšanai; Valdes darbības nodrošināšanai - telpu īrei, kancelejas precēm, sakariem, komandējumiem, preses abonēšanai utt.

XI.     NODAĻA
LCA DARBĪBAS IZBEIGŠANA

1.    Par LCA darbības izbeigšanu, apvienošanos ar kādu no Latvijas arodbiedrībām  vai jaunas arodbiedrības dibināšanu lemj LCA Kongress.  
2.    Likvidēt LCA var tikai tad, ja  LCA Kongresā par to nobalo vairāk nekā divas trešdaļas biedru (delegātu).
3.    Likvidācijas gadījumā LCA mantas un finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Kongress atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Cauršūtas un sanumurētas 9. lapas  
 

Jevgeņijs Servuts
Latvijas Celtnieku arodbiedrības
priekšsēdētājs                                                                  

 

Mūsu partneri


bottom

Designed by Eif